Slovēnija - Venēcija
Pēdējais gads, nu jau ar astīti, ir bijis pārbaudījums mums ikvienam, jo īpaši tiem, kuriem gribās baudīt, piedzīvot, izaicināt un tajā pat laikā atgriezties ikdienā, bez sēdēšanas karantīnā. Ja neskaita mūsu piedzīvojumu EPISKAIS RUMMU, tad nebijām paši bijuši, kā arī citus veduši, tālo zemju SUP piedzīvojumos kopš 2019. gada septembra, kad tika aizvadīts tās sezonas beidzamais SUP piedzīvojums SLOVĒNIJA/VENĒCIJA. Zīme no augšas vai vienkārša sakritība, taču tieši ar šo piedzīvojumu esam atsākuši mūsu starptautiskos piedzīvojumus.
Kā tas bija? Nu forši, kā jau vienmēr un jo īpaši pēc vienas izlaistas sezonas!
Piedzīvojums, kā ierasts, sākās Venēcijas lidostā, kur sagaidījām mūsu piedzīvojuma dalībnieces. Tā kā Guntara reiss ielidoja vēlāk, tad defektu vērsām par efektu un devāmies uz Venēciju arī pirmajā vakarā, lai baudītu tās kanālus, šaurās ieliņas un kādas venēciskas (jā, tieši venēciskas, nevis itāliskas) vakariņas.
Visiem, kuri vēl nav bijuši Venēcijā, kā arī tiem kuri tur bijuši pirms pandēmijas, es iesaku to apmeklēt pēc iespējas drīzāk. Tā ir lieliska šajā laikā, kad tā nav pārpildīta! Ir patīkami baudīt pilsētu sev vēlamajā ātrumā, bez burzmas un bez 5-6 sev nepazīstamiem cilvēkiem, kuri pastāvīgi atrodas tavā aurā. Papildus pustukšās Venēcijas brīvībai ir iespēja baudīt salīdzinoši dzidrus kanālus, jo es personīgi neatceros, kad iepriekš būtu bijusi iespēja Venēcijas ūdeņos redzēt trešo vai ceturto zemūdens pakāpienu no gondoliēru izmantotajām trepītēm. Apmeklējot šo burvīgo pilsētu gan ņem vērā, ka tukšās ielas nenozīmē tukšus restorānus, jo tie bija pārpildīti un te nu arī mūsu veiksme, ka pirmajā vakarā jau viesojāmies Venēcijā, jo šo faktu noskaidrojot jau laicīgi, rezervējām vietu mūsu iecienītajā venēciešu restorāniņā Il Paradiso Perduto (jeb Zudusī paradīze).
Šo vietu noteikti rekomendējam jūras velšu cienītājiem, jo tieši tādi ir venēcieši. Il Paradiso Perduto ēdiens ir lielisks, vīns gards, atmosfēra tīkama un cenas saprātīgas.
Pēc Venēcijas vakara devāmies uz Slovēniju, kur aizvadījām turpmākās piecas dienas un naktis, baudot Slovēnijas dabas fantastiskos dārgumus, kā SUP dēļu mugurā, tā pazemes dzīlēs un kalnu grēdās.
Kurp pabijām un kurp iesakām doties arī Tev? Ja runājam pavisam atklāti, tad ar Slovēniju ir gaužām līdzīgi kā ar Horvātiju – kurp doties tur ir vairāk kā saprašanas, tāpēc ņem vērā, ka vienā nedēļā visu neieraudzīsi, taču pāris must have pieturas punktus Tev ieteikšu.
Bohiņas ezers – Slovēnijas alpu ezers ar kristāldzidru ūdeni. Pietiekami liels, lai justu ka esi airējis, taču tajā pat laikā gana mazs, lai to visu aplūkotu. Ja neskaitām arhitektūru, tad savos apmēros un dabas ainavās līdzīgs Austrijas Hallstatt, kalnu grēdu ieskauts un pildīts ar super dzidru ūdeni. Pēc savas pieredzes ūdens dzidruma ziņā šo ezeru ievietotu savā Eiropas TOP2, uzreiz aiz Francijas Alpu lepnuma – Annecy.
Bledas ezers, jeb vienkārši BLED. ☺ Te nu laikam jāsaka – bez konkurences… ir redzēti daudzi skaisti un vēl skaistāki ezeri, taču līdzvērtīgu šim nezinu. Arī šī ezera burvība slēpjas tā nelielajā izmērā, kuru papildina fons ar kalnu virsotnēm, skaista arhitektūra ezera krastos, fantastiskas krāsas ūdens un saliņa ar baznīcu, kura uzreiz to bildi liek iztēloties uz kādas 5000 gabaliņu puzles vāka.
Skočjan alas – Slovēnijā alas netrūkst, tāpat kā jebkas cits, taču šīs veido vienu no pasaulē lielākajiem pazemes kanjoniem. Te Tu dzīvajā redzēsi gan stalaktīdu, gan stalagmītu, gan zemūdens upi un prātam neaptveramu pazemes plašumu. Alu ieejas maksa nav maza, biļetei sastādot 22.00 eiro, taču ar drošu sirdi varam apgalvot, ka ikviens cents ir tā vērts.
Ļubļana ir apmeklējuma vērta ne vien tās statusa dēļ, ka tā ir Slovēnijas galvaspilsēta, bet gan tās skaistuma dēļ, jo tās vecpilsētas centrs ir krāšņs arhitektūras stilu miks. Kas mums būtiski un tīkami, ka Ļubļana ir viena no tām nedaudzajām galvaspilsētām, kura ir draudzīga SUPotājiem un tās vecpilsētas daļa ir tiešām brīnišķīgs SUP maršruts.
Ja esi Ļubļanā pirmo reizi noteikti aplūko arī tās pili, no Habsburgu valdīšanas laikiem, kā arī interesanto mākslinieku rajonu Metelkova.
Piran un Isola ir divas no trijām Slovēnijas piejūras pilsētām, kurās vari izbaudīt Adrijas jūras patīkamo ūdeni, Venēcijas karalistes vēstures elpu un Adrijas jūras virtuvi. Ja Tu esi vairāk arhitektūras baudītājs, tad Pirana būs tavs galamērķis, taču supošanai, vismaz vasaras karstajā daļā iesakām Tev Isolu, jo būs krietni lielāka iespēja auto novietot jūras krastā.
Sočas ieleja… mmm, kas var būt labāks par šo! Nepatīkami laikapstākļi spēj izbojāt jebko, taču, ja laiks Tevi lutina ir grūti iztēloties vietu ar vēl vairāk apskates vērtiem objektiem, kā Sočas ieleju. Pašas Sočas upes ūdens krāsa jau vien ir ko vērta, klinšainie un kokiem apaugušie krasti, kalnu masīvi fonā un vēl un vēl…
To visu noslēdzām ar nu jau klasisku steigu augšup pa serpentīniem, lai baudītu Slovēnijas un Itālijas kalnu virsotnes un pasakainu saulrietu, kuri šeit ir īpaši skaisti.
Kā mums gāja atpakaļceļā Venēcijā un Il Paradiso Perduto? Par to, lai šīs rindas klusē un stāsta vien to, ka bija skaisti, garšīgi, jautri un lieliski. :)
Pagājušajā gadā ceļot, man pašam, sanāca vien tik cik melns aiz naga, taču tas bija sarežģīti. Patreiz, kad ir skaidri zināmi ceļošanas nosacījumi, vismaz Eiropā, tā ir kļuvusi vienkārša un prognozējama. Acīs atkal iezadzies mirdzums un patīkams prieks, ka ir iespējams izrauties no ierastā un doties izzināt kas slēpjās aiz horizonta.
Šosezon vēl atkārtosim SLOVĒNIJAS/VENĒCIJAS piedzīvojumu, atjaunosim mūsu HORVĀTIJAS piedzīvojumu, kā arī iespējams beidzot piedāvāsim vienu no trim dārgakmeņiem, kurus pandēmijas sakarā tā arī neizsludinājām… kā Tu domā, kurp tas piedzīvojums vedīs?